Kerels no Brestas

Žana Ženē (1910-1986) pieciem romāniem ir autobiogrāfisks raksturs. Būdams ārlaulības bērns, Ženē tika nodots sociālo dienestu aģentūrai un tā arī nekad neuzzināja, kas ir viņa vecāki. Desmit gadu vecumā viņš tika nosūtīts uz koloniju par zagšanu; turpmākajā dzīvē viņš pavadīja kādu laiku cietumā teju vai katrā valstī, kur nokļuva nākamajos trīsdesmit gados, maldīdamies pa Eiropas padibenēm. Ar desmit sodāmībām par zādzībām savā kontā vienpadsmitajā reizē viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Beigu beigās Francijas prezidents Oriols viņu apžēloja, kad pie viņa vērsās franču rakstnieki un mākslinieki ar Žanu Kokto priekšgalā.

Šis slavenais romāns atklāj jauna jūrnieka gaitas skarbajā Brestas ostā. Kerela ceļa krustošanās ar ostas iemītniekiem - viņa priekšnieku, leitnantu Seblonu, Mario, bordeļa saimnieces vīru, bēguļojošu slepkavu - noved pie vairākiem varmācīgiem un šokējošiem piedzīvojumiem...
1982. gadā šo romānu ģeniāli ekranizējis Rainers Verners Fasbinders.

Mūsu priekšā ir viens no dižākajiem mūsdienu rakstniekiem, kurš savā mītrades spējā, lai cik dīvaini un nedzirdēti tas būtu, neatpaliek no Dostojevska. Sunday Telegraph