Silva Rerum

Romāns vēsta par Žemaitijas bajāru Norvaišu ģimenes gaitām 17. gadsimta otrajā pusē. Stāstot par vienas dzimtas ļaužu pieredzēto, autore atklāj ne tikai Lietuvas Dižkunigaitijas sadzīvi un politikas samezglojumus, bet zīmē arī daudz plašāku ainu, kurā redzams baroka laikmeta cilvēks un tā sarežģītās attiecības ar sevi pašu, pasauli, dzīvi un nāvi.
Prasmīgi iešifrējot tekstā 15.-17. gadsimta tekstu citātus un atsauces uz baroka laikmeta literātu, teologu un zinātnieku darbiem, Kristina Sabaļauskaite ir izveidojusi krāšņu kolāžu, kurā vienīgi pieredzējusi acs var nojaust līmējuma vietas. Lasītājs, kurš jau iepriekš interesējies par attiecīgā laikmeta kultūru, var censties izsekot tam, kā romānā atklājas dažādi 16.-17. gadsimta filosofiskie uzskati, populārākās zinātnisko un teoloģisko disputu tēmas, kā izmantotas barokālās retorikas figūras un krāšņās metaforas, savukārt tie, kurus citātu medības nevilina, var gūt lielisku ieskatu 17. gadsimta nogales cilvēka pasaules redzējumā, kas izklāstīts teicamā, nesamākslotā un vienlaikus barokāli bagātīgā valodā.
Kristina Sabaļauskaite lasītājam pašam ļauj izvēlēties veidu, kādā šo romānu lasīt, jo Silva rerum var tikt uzlūkots kā vēsturisks romāns, ģimenes sāga, mīlas stāsts vai piedzīvojumu gabals, bet vēl svarīgāk ir tas, ka autorei ir izdevies prasmīgi pacelt tekstu pāri visu šo žanru robežām un radīt īpatnēju un sevī ievelkošu silva rerum (“lietu mežu” – latīņu val.).