Atlantīda

Deivids Gibinss visu mūžu ir strādājis zemūdens arheoloģijā. Pēc filozofijas doktora grāda iegūšanas Kembridžas Universitātē viņš studējis arheoloģiju un ir viens no pasaules lielākajiem speciālistiem antīkās pasaules kuģu vraku un nogrimušo pilsētu izpētē. Vadījis daudzas ekspedīcijas, kas gan Vidusjūrā, gan citās jūrās un okeānos izzinājušas zemūdens noslēpumus. „Atlantīda” ir viņa pirmais romāns.

Gadsimtiem ilgi cilvēkus interesējusi un valdzinājusi leģenda par Atlantīdu – teiksmaino salu, kuras iedzīvotāji sensenos laikos dzīvojuši pārticībā un harmonijā un kura it kā reiz pēkšņi pazudusi zem jūras viļņiem, neatstājot ne mazāko liecību par sevi.
Kādā dienā zemūdens arheologam Džekam Hovardam uzsmaida veiksme. Pētīdams senu mīnojiešu kuģa vraku Vidusjūrā, viņš kopā ar biedriem atrod kaut ko tādu, kas varētu izrādīties atslēga uz pazudušās civilizācijas atrašanās vietu. Gluži nejauši tajā pašā laikā slavens eģiptologs Moriss Hībermeijers uz kādas mūmijas krūtīm atrod papirusa strēmeli, kas izrādās fragments no vēstījuma par Atlantīdu. Gabaliņu pa gabaliņam liekot kopā novērojumus un minējumus, ar mūsdienu tehnikas palīdzību sāk veidoties ainas no senās, toties augsti attīstītās sabiedrības ikdienas dzīves.
Nojauzdami, ka atrodas uz pārsteidzoša atklājuma sliekšņa, zinātnieki pēkšņi konstatē, ka par zudušās pasaules dārgumiem ieinteresējas vēl kāds. Tad sākas bīstama spēle uz dzīvību un nāvi, un tās likmes ir ļoti augstas.