Buchdetails
Format
Gebundene Ausgabe
Seiten
342
Sprache
Lettisch
Veröffentlicht
Jan 1, 2008
Verlag
Zvaigzne Abc
Beschreibung
Kolams Makkens ir viens no slavenākajiem mūsdienu īru rakstniekiem. Viņš ieguvis prestižas balvas par nopelniem īru literatūrā un ir uzņemts Henesija Slavas zālē (Hennessy Hall of Fame) Dublinā.
Iedvesmojies no biogrāfiskiem faktiem, K. Makkens ir radījis erotiski piesātinātu stāstu par krievu dejotāju Rūdolfu Nurijevu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, draugiem un skolotājiem, par mākslinieka dzīvi, ceļu uz panākumiem un traģēdiju.
Rūdolfs Nurijevs ir leģendām apvīta personība, bet nav zināms, cik no tām viņš ir radījis pats un cik izdomājusi prese. Šis cilvēks ar spožo talantu un tumšo raksturu ir gan cietis badu, gan spiedis roku karaļiem un prezidentiem, viņš ir bijis cietsirdīgs rupeklis ar temperamentu, ko tikai retais var izturēt, viņš ir bijis gan skops un neiecietīgs, gan ļoti cilvēcīgs un vientuļš, un viņu joprojām mīl un dievina miljoniem vīriešu un sieviešu visā pasaulē.
23 gadu vecumā Rūdolfs Nurijevs pameta savu zemi un savus mīļos un emigrēja uz Rietumiem. Viņš dejoja, kamēr tuvinieki viņu apraudāja, viņš dejoja, kamēr mira viņa tēvs, bet valsts, kuru viņš bija pametis, piesprieda viņam septiņus gadus spaidu darbos par dzimtenes nodevību.
Iedvesmojies no biogrāfiskiem faktiem, K. Makkens ir radījis erotiski piesātinātu stāstu par krievu dejotāju Rūdolfu Nurijevu un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, draugiem un skolotājiem, par mākslinieka dzīvi, ceļu uz panākumiem un traģēdiju.
Rūdolfs Nurijevs ir leģendām apvīta personība, bet nav zināms, cik no tām viņš ir radījis pats un cik izdomājusi prese. Šis cilvēks ar spožo talantu un tumšo raksturu ir gan cietis badu, gan spiedis roku karaļiem un prezidentiem, viņš ir bijis cietsirdīgs rupeklis ar temperamentu, ko tikai retais var izturēt, viņš ir bijis gan skops un neiecietīgs, gan ļoti cilvēcīgs un vientuļš, un viņu joprojām mīl un dievina miljoniem vīriešu un sieviešu visā pasaulē.
23 gadu vecumā Rūdolfs Nurijevs pameta savu zemi un savus mīļos un emigrēja uz Rietumiem. Viņš dejoja, kamēr tuvinieki viņu apraudāja, viņš dejoja, kamēr mira viņa tēvs, bet valsts, kuru viņš bija pametis, piesprieda viņam septiņus gadus spaidu darbos par dzimtenes nodevību.