Sapņu saraksts

Bretai, šķiet, ir viss, ko vien var vēlēties: ienesīgs darbs, ērta mājvieta, pievilcīgs draugs. Vārdu sakot, brīnišķīga dzīve! Taču līdz brīdim, kad nomirst viņas mīļotā māte, atstādama testamentu ar vienu iespaidīgu noteikumu: lai Breta saņemtu mantojumu, viņai vispirms jāīsteno dzīves mērķu saraksts, kuru viņa ir uzrakstījusi četrpadsmit gadu vecumā.

Mani mērķi, kad būšu pieaugusi:
Aizbraukt uz Parīzi!
Iemīlēties!
Uzstāties publikas priekšā uz īstas, lielas skatuves! ...

Breta ir galīgi apmulsusi un nespēj saprast mātes lēmumu – viņas bērnības sapņi ne mazākā mērā nelīdzinās šābrīža vēlmēm trīsdesmit četru gadu vecumā. Daži no tiem šķiet pilnīgi neiespējami. Kā viņa varētu veidot attiecības ar tēvu, kurš miris pirms septiņiem gadiem? Citi mērķi (kļūt par nepārspējamu skolotāju!) liktu viņai pilnībā mainīt turpmāko dzīvi. Kad Breta negribīgi uzsāk ceļojumu savā bērnības sapņu pasaulē, viņa piedzīvo jaunu atklāsmi: reizēm dzīves brīnišķīgākās dāvanas ir atrodamas pilnīgi negaidītās vietās.