Beschreibung
SESTĀ KUPEJA – SASTAPŠANĀS VILCIENĀ
Stāsts par ilgu ceļojumu ar vilcienu no Maskavas uz Mongolijas galvaspilsētu Ulanbatoru. Ceļojums tiek veikts 1986. gada ziemā un pavasarī. Vienā kupejā brauc jauna somu meitene, kas Padomju Savienībā dzīvo un studē, un krievu vīrietis. Meitene klusē, vīrietis runā. Runa ir skaļa un skarba: tā izaug no smagas pieredzes un kropla priekšstata par pasauli. Vīrietis ir uz ielas audzis, ieslodzījuma vietas iepazinis slepkava. Meitene ir viņa gūstekne, no kupejas nav iespējams tikt prom, viss ir jādzird un jāredz.
Pieturvietās tiek pieredzēta zeme pārmaiņu laikā, Padomju Savienība, kur “viss ir kustībā: sniegs, ūdens, gaiss, mākoņi, vējš, pilsētas, ciemi, ļaudis un domas”. Garām pazib cita citai līdzīgas pilsētas un stāvus pūstošas fabrikas, ielās viļņojošas upes un saindēti meži. Pie zaļajām debesīm kā ledus gabaliņi grab zvaigznes, un naktī ieņaudas nošņurcis kaķis.
Stāsta nosaukums ir atsauce uz A. Čehova stāstu “Sestā palāta”.