Čūskas zālē

Deivina Glentaira nokļūst uz apsūdzēto sola kā sava tēva slepkava. Pasludinātais spriedums: “Vaina nav pierādīta,” — notiesā viņu uz dzīvi, kas pilna ļaužu tenkām, aizdomām un slepeniem mājieniem. Vēlēdamās aizbēgt no pagātnes, Deivina dodas prom uz Dienvidāfriku un iegūst glītā un bagātā Rodžera Lestreidža draudzību. Šķiet, ka beidzot viņai ir pavērusies laimīgas dzīves iespēja. Taču būru karš atnes jaunas nepatikšanas, un Deivina atklāj, ka pagātnes noslēpumi, lai cik dziļi tie būtu noglabāti, var atkal tikt celti dienasgaismā. Šoreiz ne tikai Deivinas reputācija, bet pati viņas dzīvība ir briesmās.

Angļu rakstniece Elearira Bērforde Hiberte (viņa rak­sta ar dažādiem pseidonīmiem, tostarp pazīs­tamākie ir Džina Pleidija, Eleonora Bērforde, Viktorija Holta) dzimusi 1906. gadā Londonā. Vispredzāk savu bēmibu raksturo pati autore: “Tēvs uzskatīja, ka dzīvē vissvarīgākais ir literatūra. Mājā allaž bija daudz grāmatu. Nekas nebija aizliegts. Man bija septiņi gadi, kad sāku lasīt Dikensu, bet vienpadsmit gadu vecumā jau biju apguvusi Igo un Tolstoju. Es apguvu visu angļu literatūru."

Pasauli ar sensacionāliem panākumiem iekaroja rakstnieces gotiskie šausmu romāni, kurus viņa parakstīja ar Viktorijas Holtas vārdu. Parasti pati autore ir pirmā, kura atzīmē, ka tas, ko sarakstījusi viņa, nav “literatūra”, un ari nenožēlo nopietnas kri­tikas intereses trūkumu par viņas darbiem: "Man ir mans lielais un brīnišķīgais lasītāju loks, kurš ar aiz­turētu elpu gaida katru manu nākamo romānu."