Vēstules Olgai

Vēstules Olgai, savai dzīvesbiedrei un uzticamam draugam vissmagākajos likteņa pavērsienos Havels rakstīja laikā no 1979. gada 4. jūnija līdz 1982. gada 4. septembrim, izciešot cietumsodu “par republikas pamatu graušanu” – tā tika vērtēta viņa dalība Hartā-77, kurā domubiedri aicināja Čehoslovākijas valdību pildīt valsts konstitūciju un ievērot pašas parakstītās ANO cilvēktiesību normas.

Ar šo vēstuļu palīdzību Havels arī izolētajā cietuma kamerā turpināja būt iesaistīts sabiedriskajā dzīvē un savas tautas liktenī. Stāstot par sevi, savu pagātni, noskaņojumu, neveiksmēm, teātri un paša lugām, Havels mēģina izteikt to, kas viņam ir vissvarīgākais. Brīžam abstraktā, brīžam ironiskā stilā, paralēli apzināti primitīvam cilvēka dienišķo vajadzību un pārdzīvojumu izklāstam viscaur šais vēstulēs risinās neparasta saruna (kura apbrīnojamā kārtā paslīdējusi garām “modrajām” cenzoru acīm!) par ticības dabu un “esamību” pasaulē, kurā valda ideoloģijas kārdinājums un mūsu pašu aklā ticība tehnoloģijai un progresam. Atkal un atkal savās pārdomās Havels atgriežas pie soda, ko izcieš, analizējot individuālās atbildības dziļākos slāņus.

Šīs, brīžiem ļoti intīmās, vēstules ir spēcīgas personības cīņa par pašsaglabāšanos. Tās atklāj morāli ārkārtīgi drosmīgu cilvēku, kurš atsakās pakļauties izmisumam. Havels spēj triumfēt pār izolāciju un bezspēcību, pateicoties skaidrībai, ko dziļā un atvērtā meditācijā par pasauli sasniedz šajās vēstulēs.

Grāmata izdota ar VKKF atbalstu.