Skārda bungas

Ginters Grass (dz. 1927. gada 16. oktobrī) ar savu romānu "Skārda bungas" ("Die Blechtrommel", 1959) ir radījis vienu no 20. gs. izcilākajiem literārajiem darbiem. Viņam raksturīgs drastiski reālistisks, detalizēts īstenības atspoguļojums un groteski, fantastiski sižeta pavērsieni. Pēc šī romāna motīviem uzņemtā Folkera Šlendorfa filma (1979) ieguva "Oskaru" kā labākais ārzemju kinodarbs. G. Grass ir saņēmis daudzas literāras balvas, bet par romānu "Skārda bungas" 1999. gadā tika apbalvots ar Nobela prēmiju. To piešķirot, viņa nopelni tika formulēti šādi: “Ar mundri melnu fabulu palīdzību viņš ir uzzīmējis vēstures aizmirsto seju.”

Romāna galvenais varonis Oskars Macerats trīs gadu dzimšanas dienā saņem skārda bungas, kuras turpmāk pavada viņu ik solī, un līdz ar bungām viņš iegūst āksta brīvību. Līdzīgi saucēja balsij, viņš komentē 20. gadsimta briesmīgākos gadus, reizē būdams ļaunuma ģēnijs un sabiedrības nomalē mītošs viszinis. Oskara dzīvesstāsts, kuru viņš izpauž 30 gadu vecumā, būdams dziedniecības iestādes pacients, reizē ir teju vai fanātiski detalizēts, reālistiski un reizē fantastiski spilgts laikmeta atspoguļojums no 20. gadsimta sākuma līdz 50. gadiem.

“Šodien "Skārda bungas" tiek lasītas arī kā brīdinājums. Ar Oskaru Maceratu nevar tik viegli tikt galā. Viņš smīdinās un biedēs vēl daudzus cilvēkus arī nākotnē.”