Gēstas Berlinga sāga

Selma Lāgerlēva (1858-1940), viena no Zviedrijas visizcilākajām rakstniecēm, kļuva par pirmo sievieti - un pirmo zviedru - kas 1909. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Gestas Berlinga sāga (1891) - Lāgerlēvas pirmais darbs, uzreiz guva lielus panākumus, un tajā spilgti izpaužas viņas turpmākās daiļrades savdabīgums: visaptverošs psiholoģisks raksturojums un lieliskas novērotāja spējas. Apliecinot dzīves mīlestību un neapvaldāmu stāstītāja prieku, šī grāmata kā viens no romantiskākajiem darbiem vēl arvien ir zviedru literatūras virsotne.

Pēc negaidīta un velnišķīga likteņa trieciena Ekebijas majoriene zaudē savu muižu. Tas dod iespēju divpadsmit tās iemītniekiem � paveciem �kavalieriem�, valdīt pār Ekebiju un tās dzelzsraktuvēm. Viņu vadonis ir galantais un nevaldāmais Gēsta Berlings. Sākas �trakais kavalieru gads� un Lēvezera krastus pāršalc brāzmainu notikumu vilnis. No balles zālēm līdz sniega kupenām � katra šīs klasiskās grāmatas varoņa dzīve pārvēršas uz mūžu. Lāgerlēvas vēstījums rāda mīlestības vareno spēku, pārveidojot un apmulsinot cilvēka dvēseli.