Kaķacs

Romāna galvenā varone, gleznotāja Eleina Rizlija atgriežas dzimtajā Toronto, kur sarīkota viņas darbu retrospektīvā izstāde. Šajā ap­mek­lē­jumā neat­vairāmi mostas atmiņas par bērnību, kurās dominē trīs Eleinas „draudzenes“, kas tolaik pratušas sadistiski graut Eleinas pašapziņu. Bērnību viņa lielākoties ir pa­vadījusi ceļā � kopā ar tēvu ento­mologu, māti, kura nebūt neatbilst tradi­cionālajai mātes lomai, un brāli, kuru vairāk interesē čūs­kas un vaboles, nevis meiteņu uz­vedības neiz­protamie šifri. Eleina ir neaiz­sargāta pret draudzenes Kordēlijas netiešo agresiju. Iz­man­tojot Eleinas pieredzi, Mārgareta Atvuda asi un ironiski raksturo sieviešu tradi­cionālo audzināšanu Ziemeļ­amerikas kultūrā. Šai audzināšanā izmantotās apspie­šanas sekas izpaužas meiteņu varaskārē, kas iedvesmo viņas ciet­sirdīgām spēlēm. Romānā nav stingras robežas starp upuri un vajātājām, un pie­došana var kļūt par varas iegūšanas aktu. Autores smeldzīgais humors un asredzīgais, iz­pratnes pilnais skatījums ļauj mums pār­steigumā atskārst, ka Eleinas bērnībā ir daudz tādu mirkļu, kurus mēs pazīstam paši � tikai esam tos aizmirsuši.