Mirklis pirms laimes

Divdesmitgadīgā Žilī pasakām un sapņu prinčiem sen vairs netic. Pasakās sievietes neaudzina bērnus vienas un nestrādā garas stundas par kasieri lielveikalā, lai nopelnītu iztiku. Patiesu prieku viņai sagādā vienīgi dēls Lulū.

Kādu dienu viņu ievēro un uzrunā Pols, nesen kā šķīries piecdesmitgadnieks. Polam šķiet, ka jaunajā sievietē ir kaut kas aizkustinošs un dzirkstošs, tas, kā viņam pašam ilgus gadus ir pietrūcis. Spontāni lēmumi nāk no sirds, un palīdzība grūtībās nonākušam cilvēkam silda dvēseli – Pols uzaicina Žilī doties viņam līdzi uz Bretaņu, lai dažas dienas pavadītu mājā pie jūras. Viņi dodas turp kopā ar Pola dēlu Žeromu, kurš cenšas rast mierinājumu pēc sievas nāves. Lulū dzīvesprieks un optimistiskais raksturs uzmundrina šo mazliet savādo kompāniju. Un kurš gan iepriekš zina pateikt, kas liktenim padomā: necerēta balva vai sāpjpilns zaudējums? Atceļā no Bretaņas notiek traģiska autoavārija...

Tas ir stāsts, kurā ir smiekli un asaras, mīlestība, cerība, dziļš izmisums un sirsnīgs līdzcilvēku atbalsts, – stāsts, kurš spēj mūs samierināt ar dzīvi.

“Mums sāp, bet mēs turamies virs ūdens.
Mēs protam pretoties.
Mēs turamies.
Jo tāda ir dzīve.
Īstā dzīve.”